Es samainu rītu pret vakaru,
Un sākas pasauļu karš.
Stāv rindā miljoni parseku,
Lai laiks izstieptos garš.
Lai vienmēr debesīs rītos,
Kad vairs nevaru ciest,
Man nerādās melnie caurumi,
Bet supernovas vien briest.
Un citu planētu orbītās
Pret rītu es nejūtos sapinies,
Jo izjūtu Lielo sprādzienu.
Un nesakiet jūs man:"Ko knapinies!" |