| Nogrimst diena kā lazurīta siena, Kur pārdevēju ielā
 Tirgo enerģijas lielas,
 Dienā iztirgotas cilvēku pūļiem,
 Izdzīvojot košu dienu.
 
 Lazurīta siena saules rietā
 Zīmē siluetu tēlus
 Atstājot cilvēku enerģiju pēdas.
 
 Miesas pagurušās
 Laižas pie miera līdz ar dienu,
 Lai atkal celtos
 Un smeltos enerģijas plūsmu
 No lazurīta sienas,
 Un saule zīmētu siluetu tēlus
 Kā ķēmus no ēnu teātru spēles.
 |