 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Reiz bija tāds laiks |
| Es izstiepu rokas un pašķīru vēju, Viss ņirbēja krāsains, viss bija tik dzīvs: Tās bērnības takas, pa kurām reiz skrēju, Un saulainie mati, kas brīvībai plīv. Bet pasaku dārzā man papele auga, Un pūkaini pārsloja nemirstīgs prieks, Kas runā vēl šodien ar mani kā draugu Šai dzīvē, kur pieaudzis esi un lieks. Gaiss tvanēja smaržās un sienāžu notīs Tai dārzā, kur atmiņu sapņojums liegs. Vēl sirdī pa bažīgai cerībai notrīs, Ka bērnība šūpolēs debesis sniegs. Mums kopīga bija šī bildīte senā, Mums katram bij' eņģelis stiprumā maigs. "Vai jūti, kā svešums mūs izšķir un dzenā ?" Raud papele sirmā. Reiz bija tāds laiks... |
| (07.05.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |