 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Caur ziedoni |
| Kā nonāvēts caur ziedoni es eju, Kaut acīs manās dzīvs vēl senais prieks Par prieku to, ka varu rakstīt dzeju Un nejusties šai pasaulei vēl lieks. Trīs zvaigznes mirdz, un debess nāk uz leju, Tāds savāds nemiers sirdij kņudēt liek. Un kas par to, ka mīlu neredzēju ? Un kas par to, ka sniegs tai pāri snieg ? Kur brīvie vēji pazemotos silda, Kur pazemotie brīvos vējos mīt, Ceļ rokas atkal augšup cēlā Milda, Un trejas zvaigznes mirgodamas spīd ! Vai trimdā Tu vai īru zemes krogā, Tavs karogs svētais mūžam nesadzīs. Vien Tavu krūšu aiznaglotā logā Mazs zirneklītis smalku tīklu vīs, Lai ir, kur iekrist rasas lāsei īstai Kā skaidrībai uz nedzīstošas vāts, Lai sajust var, kā cauri gaismai šķīstai Kaut sapnī gaistošā pie manis nāc. |
| (15.05.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |