 (www.feini.lv) |
| Lana Insberga : Veltījums kādai mazai būtnei |
| Tik maza, trausla un smalka, Ka pat rokās ņemt man ir bail, Tavs skatiens silda kā malka, Kas pavardā degoša gail. Tavs tīrais un sirsnīgais skatiens, Liek asarām manējās raisties, Un smaids tik mīlīgi patiess, Vai uz tevi reiz spēšu skaisties? Nekad, jo raugoties tevī es jūtu, Kā mīļumu sirds tava pauž, Kaut runāt tev ir vēl par grūtu, Vārdu robežu skatieni lauž. Tu piekļaujies man un dusi, Tu zini, ka sargāsim mēs Tavu miegu saldi un klusi, Cik ilgi vien katrs to spēs. |
| (24.05.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |