 (www.feini.lv) |
| venija : Kad ēdienkartē tikai sapņi |
| Ir viss, un nav nekā. Ir mirkļa burvība un pilnīgs izmisums. Ir viss un nav nekā. Un tā ir tik labi... bet cik ilgi? Cik ilgi var dzīvot pārtiekot no sapņiem? Ēdienkarte nemainās, nemainās arī ēšanas laiks, un tomēr kilogrami zūd, un mēs zaudējam svaru... kaut kad tiks sasniegta robeža, kad organisms, mūsu miesa, mūsu dvēsele būs par novājinātu, lai spētu pati izdzīvot, un tad tiks ķerts viss- tenkas, piedzīvojumi, gadījuma sakari, nejaušības, viss... tik ātri un koncentrēti, ka paliks slikti... un gribēsies atkal pārtikt tikai no sapņiem..., bet tā nevar, tā nedrīkst. mēs esam par vāju. Pārāk vāji. Ir jāļaujas, jāļaujas sevi barot ar karotīti, ir jāļauj sev iebarot realitāte, patiesība- bailes, skaudība, naids, prieks, mīlestība, brīnums un sapņi... bet bija tik labi- bija viss un nekas. Un tomēr, kaut kad jau ir jāizaug no pasakas par pelnrušķīti, kaut kad būs tas jāizdara... bet tagad ir tik labi. Ir viss un nav nekā. Nav mīlestības, nav bēdu..., bet ir sapņi... un skaisti... es vēl kādu brīdi panašķošos ar tiem, un tad..., jā tad gan ... tad, es gaidīšu princi ar manu sen pazaudēto kristāla kurpīti... |
| (14.01.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |