Ēnu drumslās saplīst dienas kauss,
Paliek gaisma krūšu dzīlēs zaļās.
Piedzimst vakars dūmakains un gauss,
Patiess prieks kā vāts līdz galam vaļā...
Zeme - upi, gaisma sirdi dzen.
Atbrien kumeļš sapņu pļavās manās.
Un tā dziesma, aizmirsta kas sen,
Tā kā teliņš govju saimē ganās... |