 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : Reiz viss būs citādāk! |
| Naktī, kad aizmidzis šķiet pat miegs Un zudis rīta un vakara prieks, Kad zvaigznes klusi tumsā sarunājas, Es domāju-vai šeit ir manas mājas... Nekur saule nespīdēs spožāk, Nekur rozes neziedēs košāk, Citur viss būs mazliet citādāk... Varbūt labāk, varbūt savādāk... Rasotie rīti un vēja čuksti, Jūras sirds zilganie puksti... Šeit ir viss un vairs nav nekā, Kas bija bērnības pasakā. Ko darīt, kur zudušo rast, Šeit svešs viss un neparasts... Prom...bet vai tur labāk būs... Vai skumjas sirdī vietu neatgūs? Lai cik tālu ietu, skrietu vai bēgtu, Sapņu pasauli tāpat neatslēgtu... Atmiņas nezudīs, tās pavadīt prot Arī tāltālās zemēs prom aizejot... Es mīlu, bet vai mīlēšu rīt Zemi, kur zvaigznes laimīgas krīt? Ir jāspēj, bet kas spēku man dos, Ja sargeņģelis prom aizlidos?... |
| (14.06.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |