 (www.feini.lv) |
| luiss bulis : Tirliņš |
| piesmiets kāds vispasaules tirliņš kaktā stāv tam prātā liels tukšums jau sen pastāv tas plešas plašumā un nedomā piepildīties jo pasaule tam nedod iespēju iesildīties tukšums tik smīn un pasauli piekāš tas tirliņu savā cietuma kamerā iebāž tirliņš kliedz, raud, vientulīgās bailēs mokās bet tukšums tik to kā mālu mīca savās rokās pienāks laiks un tirliņam tas piegriezīsies viņš pēc palīdzīgas rokas nezināmajā sniegsies kāds neaptverami liels nezināms spēks viņu glābs tas viņa dzīvi izlocīs kā akrobāts un ieslēgsies tad tirliņam esības aparāts apjēgs viņš to spēku lielo izpratīs kā to dzīvē pielieto tukšumu tas uzvarēs ar savu esību piepildīs cietumu aiz prieka viņš ignorēs pasauli sevī tad atradīs visu kas pašam apkārt sapratīs paldies viņš spēkam pateikt nepaspēs kad jau būs apjēdzis noslēpumu kā uzvarējis savu trulumu iztaisnojis būs beidzot savu muguru stāvēs uz kājām savām prieks tam būs par visām zaļām pļavām pieneņu laukus visus tas pielūgs visu savu esību bez problēmām apgūs beidzot atkal viņš būs tas, kas bija dzimstot beidzot viņš būs atkal viņš!!! |
| (20.06.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |