| Kā jau ik gadu,- smaržoja siers, putoja alus,
 mežezers dūmakoja,
 vecajiem ozoliem padarot sapņainus
 kuplos zarus,
 
 dziestošās oglēs
 iemests saus zars baroja mēles
 ugunskuram un rītam,
 kas pamalē sārtojās, audzējot jaunas
 dienas strēles.
 
 Šaj Jāņunaktij
 nebija nekā neparasta,
 vienīgi - jukusi
 mīlestība papardes ziedā šūpojās
 tā arī neatrasta...
 |