Zeltaina vakara miglas dzīsla,
nerealizēts tukšums manī tagad lido,
saulriets aizmucis otrpus apvārsnim pasaulē,
saskaldīts dzintars varavīksni plaukstā zīmē
un Tavi soļi
manā dvēselē arfu spēlē.
Ceriņu, maijpuķīšu un citas pavasara dzīvības smaržas
pasauli pie Zemes galda dala,
izsusējis strauts gleznotājam iztēli rada,
vientuļa dzeguze kādam vēju kabatā piekūko,
acis atkal apkārtnes krāsas ačgārni tver,
bet Tavi soļi turpina
manā dvēselē arfu spēlēt.
Vakars diviem snauduļojošas jūras krastā
saules staru tvērienos un debesu krāsu zīmējumos,
pēdas pie pēdām viļņu apskalotas,
mūsu laiks smilšu piļu spēlēs
un atkal Tavi soļi
manā dvēselē ...
30.05/17.06. N... 2009. |