Tai lielai zivei vientulīgi,
jo daudzām mazā pasaulē nav vietas.
Klīst starp akmeņiem un klinšu sienām,
kur burbuļi plīst līdz ar nievām -
tukši, gaisīgi un trausli.
Tavs brīnums paslēpies nav gaisā,
bet smiltīs nogrimuša gliemežvāka smaidā.
Ūdens dzīles, lai cik tumšas,
atklāj mīlestības alkas,
Divām zivīm sastopoties,
akvārijā bučojoties. |