Es parasta Sviestmaize esmu-
Smalkiem viesību galdiem lieka.
Radīta tikai un vienīgi
Tava Vēdera priekam.
Dzīve bez romantikas,
Dzīve bez kādas dailes-
No asajiem Zobu Kronīšiem
Un Sviestainā Naža bailēs.
Kad atkal tas auksts un bezkaislīgs
Pārslīd pār manu miesu,
Ir skaidrs,ka Vēders tavs negausīgs
Pieprasa savu tiesu.
Klusi un pacietīgi
Savu necilo likteni nesu,
Pieciešot Mārupes Gurķi
Un Miesnieka Doktordesu.
Bet dažreiz tik ļoti gribas,
Ko skaistu un romantisku-
Saulrietā paklausīties
Olgas Pīrāgas disku.
Varbūt pat iemīlēties.
Nosauļot tosterī sānus,
Un kaislīgi piemiegt ar aci
Lepnajam Kruasānam.
Ar stilīgo Biezpiena Radziņu
Uzdejot salsas taktī,
Un nozust pa krēslaino taciņu
Ļaujoties neprāta naktij.
Es parasta Sviestmaize esmu,
Tev daļas gar mani- ne nieka.
Es kalpoju tikai un vienīgi
Tava Vēdera priekam. |