 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Šeit lejā rakstītas rindas |
| Uz kādas tālas planētas, kur sapņi piepildās, Ik rītu mostas Lakija un upē mazgājas. Veļ migla zīda palagus, vij gaisma kalnus, lejas - Tik laimīga šķiet Lakija, kad pilnā balsī smejas... Tā garās skropstas virina un koķetīgi smīn, Tai vēnās nerit asinis, bet zvaigžņu ziedu vīns. Es čukstu: "Mīļā Lakija, Tu esi uzplaukusi, Un melno sāpju asara ir vējā izžuvusi. Es zinu - tumsa balta kļūs, un tīrs būs debesjums, Jo cauri gadu simteņiem lemts kopā palikt mums. Kā šķīstība, pat vairāk vēl, ir gaisma Tavā sejā... Nē, nē, ak, mīļā Lakija, es negribu vairs lejā!" |
| (12.07.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |