Mans klintī cirstais eņģelis raud klusi,
Pār plakstiem smagas as'ras mirdzot krīt.
Man aizsapņot uz piekto debess pusi
Un sapnī viņa spārnus noskūpstīt.
Mans klintī cirstais eņģelis tad sacīs,
Ka esmu es vispatiesākais draugs,
Un asaras, kas bija viņa acīs,
Kā taureņi uz debesīm tad trauks. |