 (www.feini.lv) |
| martatilde : Tik vien! |
| Pasapņo,pasapņo,mazo meitenīt,vēl. Tur,kur dzīve kūsāt kūsā Un debesis,tik neaizsniedzamas, kā tumsā ietīts melns enģels. Aiz trejdeviņiem kalniem Kāp sapņotā sirds, Kurā Tu vari iekāpt un vēlēties- mūžīgo sapņainību vai aizaugušo bezdibeni. Meitenīt,izvēlies šīs samtainās debesis Ar baltiem atveidojumiem,kas kā pūkas lido, Kur nav ne melnu putnu aizsegu, Ne arī,kāds kurš trāpītu tieši mērķī. Ātrāk,ātrāk laiks kustas uz priekšu Izvēlies,meitenīt,neesi tik lētticīga. Es būšu Tavs laimes avots, Kur Tu varēsi smelties pēc jaunas dvešas. Es būšu Tavs asaru kamols, Kuru Tu varēsi attīt,kad sirds lūzīs. Es būšu Tavs prieka kambaris, Kurā Tu varēsi ieslēgties,lai aizmirstos. Meitenīt,izvēlies mani,mūžīgo sapņainību uz zemes šīs, Kur Tu būsi mūsu līksmes avots. Es Tev dāvāšu,katru baltu,no jauna noplūktu dienu Ar uzvijām dziedošo rozmarīnu. Bet meitenīte izvēlējās aizaugušo bezdibeni, Kur priekam nav ne vietas, Dzīve vairs nekūsā ne tik, Un,kur rudzupuķes sasalušas gaida pastardienu. |
| (02.08.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |