 (www.feini.lv) |
| Velsa : Vārīti pelmeņi pa katliņu burbuļo. |
| Es apstājos naktī. Tik skaisti laterna spīdēja nakts tumsā uz kluso, smaržīgo ielu. Uz slapjajām ceriņu lapām, ziediem. Tāda saviļņojoša sajūta manī tiek uzburta. Ievelku nāsīs naksnīgo gaisu. Tas reibina. Kaut arī tas ir smagnējs un, ievelkot to sevī liekas, ka tas uzveļ vēl lielāku smagumu arī manī, tomēr tik patīkami ir sajust nakts svaigo gaisu, kurš pievilcies ar ceriņu dvašu. Dodos, nakts apburta, tālāk pa ielu. Sajutos tik priecīga, kad ieraudzīju, ka aiz manis tipina ezītis. Nezinu kādēļ, bet sajutos labi. Ejot gar skolas sienu, pieskaros tai - vēsa un grubuļaina. Nekā jauna, taču tajā pašā laikā likās savādāk nekā parasti. Vēl pēdējo reizi ievilku sevī naksnīgo gaisu un devos iekšā. Šodiena bija diezgan ļoti lieliska. Pavisam mierīgi, mirkļa iegribas dēļ, izlecu no gultas, savācu mantiņas un izskrēju ārā - svaigajā lietū. Likās, ka tas noskalo no manis visas liekās domas un sajutos tik bezrūpīgi! Sāku skriet, bija vienalga vai iekāpju peļķē, vai nē. Apstājos, sirds sitās tik strauji, tā bija pārlaimīga. Lietus tikai lija un lija. Parasti šādas dienas ir nogurdinošas un nomācošas, kā vairākumam cilvēku. Šī reize man bija izņēmums, saviļņojošs izņēmums. Tālākais gājiens bija uz Daliņu peldētavu. Tas viscaur bija piesātināts ar smiekliem, pozitīvu enerģiju un visām latviešu diesmām, kuras visas trīs meitenes zinājām. Daliņos momentāli tika pamestas somas zem laivām un sākās skrējiens upes virzienā ar jau tā pat ar slapjajām drēbēm un notika lēciens siltajā ūdenī. Smiekli, sarunas un skaļā dziedāšana mūs nepameta. Spageti makaroni, daudz siltas tējas, bruņurupuči un sausas drēbes tikai vairoja prieku un labo sajūtu par šodienu. Viena krūzīte pēc otras un šeku reku lietus jau norimies - jādodas uz mājām, kur mani sagaida silta duša, vēl tēja un gandarījums par šodienas nedarbiem un piedzīvojumiem. Mazliet atpūtas un viss iepriekšminētais un jau atkal esmu uz kājām. Dodos ārpus sasmakušajām, karstajām telpām tur, kur smaržo tā, it kā visa pilsēta būtu nomazgājusi no sevis beidzot visas, visas ziemas rūpes, kuras notek no koku lapām un tālāk aiztek tālu, tālu prom kanalizācijā. Smaidīga seja - viņu es sastopu jau drīz. Vakars tiek pavadīts lieliskā sabiedrībā vēljoprojām ar daudz sarunām, jokiem, smiekliem un viennozīmīgi labu garstāvokli. Ir iestājusies nakts. Un es kopā ar savu ežadraugu pasmaidu par šodienu. Tagad man katliņā burbuļo vārīti pelmeņi. Un es vēljoprojām smaidu par savu prieciņu, par savu draugu laimīti un mūsu visu kopīgo šodienu. Gribas apskaut pasauli cieši jo cieši un dalīties ar to savā mazajā laimītē. |
| (03.08.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |