 (www.feini.lv) |
| LeaveAtThe10 : Mirklis |
| Es sēžu istabā un nicīgi veros datora monitorā ar cerību atrast kaut ko, kas spētu mainīt manas radošās ieceres uz kaut ko ierastāku,piemēra, niecīgas vēstules atbilde, kas sastāvētu tikai no pāris vārdiem. Ar pretjautājumu palīdzību es turpinātu sarunu. Ārā vējš plosa niecīgos krūmu zarus, kas ar vēja palīdzību triecas manā logā, likdami par sevi manīt, sakot manāmus vārdus, kas vēlas ielauzties pa mana loga rūts istabas saltajā gaisā. Suņu rejas visapkārt meklē kāda dzirdīgās ausis. Kaimiņu dīvainās izdarības vairs jau vairākus gadus neliekas dīvainas, tās papildina viņu "Muļķīgo darāmo lietu " sarakstu. Nu viņi var svītrot venu no viņu saraksta topa punktu - "Brauciens diviem ar ķerru" , kuras metāla korpuss ir pamanījies nedaudz ierūsēt. Jautajums vilina ne tikai mani vien , arī dažus baložus, kuri tikko nolaidušies uz zibens novedējiem - kur viņi šo metāla braucamrīku ir ieguvuši, vai atkal tumšajās, vēsajās Maija naktīs ložņājuši gar kāda šķūņiem un netīši uzlauzuši atslēgu un izvilinājuši kāroto braucamrīku ārā? Netīši pierādījumi, drīzāk zināšanas likušas nojaust par vņu ierastajiem darbiem. Bet, kad vējš jau rimis krūmu zaros, tas vairs nesit savu ritmisko takti manā logā un es norimstu, kā mazs bērns, kas tikko dabūjis savu, tik ļoti nepieciešamo, nakts pasaciņas devu. |
| (03.08.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |