 (www.feini.lv) |
| ievafimbauere : Sarkana |
| Iemērcu sarkanā krāsā otu, Nedaudz apmaisu Sarkanā kaislības, agresijas krāsa, Tās košums svilina, Acis tai piesaista Sirdī kaisle iekvēlas Uzbudinājums, Cik liegi gan tā man pakļaujas Iemērcu pirkstu Iemērcu divus Visbeidzot pamostos pilnībā sārts un apmāts Pirksti notirpuši, Galva noreibusi Smagais aromāts vai tās neprāts? Tad karsts, tad ass un arī maigs Ievelk sevī un valda deksmes tvaiks Ar sārto ķermeni pieskaros lapai, Kas tik vientuļa un balta Iedvešu tai dzīvību Satracinu, sajumdu. Veidojas jautra spēle Vai jūku prātā? Vai asa mana mēle? Glāstu lapu krāsas plūdos Sarkans gan še, gan tur, visapkārt! Neko vairs neredzu Tik pasauli sārto Tā ievelk sevī, Ietin sārtā krāsas lakatā Pārskrien tirpas Lapa aizrautīgā, Tajā pat laikā uzmācīga Man deguna priekšā Kā vēlreiz pieskarties tai gribas, Noglāstīt Aizveru acis, aizmirstos, Lai kārdinājums nebūtu tik tuvu. |
| (04.08.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |