 (www.feini.lv) |
| Velsa : Atver acis un paskaties. |
| Pulkstens rāda 24:00. Es, stāvēdama naktskreklā virtuvē, domāju par sapņiem. Rīt it kā ir agri jāceļas, bet manī radās vēlme aizlaivīties uz virtuvi, izvilkt no ledusskapja arbūzu un apstrādāt to ar mazo karotīti. Sen nebiju ēdusi arbūzu, varbūt tādēļ tas likās divtikgaršīgs. Un tā nu es naktī stāvu tumšā virtuvē, kur ar karotīti ķeksējos pa arbūzu un domāju par sapņiem. Pati esmu tāda, kurai patīk daudz sapņot. Vēlvairāk ar atvērtām acīm. Sapņošana palīdz kaut uz brīdi aizbēgt no realitātes, tie iepriecina Tevi, dodo spēku pacelt galvu un doties tālāk ar smaidu sejā. Tie, kaut nepiepildīti, spēj dažkārt dot tik apbrīnojamu varu Tevī! Bet ko darīt, ja Tu par kaut ko ilgi, ilgi sapņo, un te pēkšņi Tavs sapnis sabrūk un Tev liekas, ka Tu vairs nespēj, ka Tu brūc līdzi? Kamon - tas, ka Tavs sapnis ir zudis, nenozīmē, ka arī Tu esi zudis. Tavi sapņi dzīvo Tevī, nevis Tu viņos. Bez viņiem, patiesībā, Tu esi dzīvāks, Tev ir plašāk atvērtas acis, Tu dzīvo savu dzīvi. Tā nav, ka sapņi nav vajadzīgi, pavisam noteikti tie ir vajadzīgi, taču jau tā skarbajā dzīvē, kura mīl mūs visus ik pa laikam pamocīt, dažkārt ir labāk saņemties un dzīvot sev, nevis saviem sapņiem. Jo sapņi tik un tā vienmēr paliks Tevī iekšā un agrāk vai vēlāk Tu apstāsies un sapratīsi, ka jau dzīvo sapnī, bet šoreiz tā ir realitāte. Tavs sapnis ir piepildījies Tev nemanot! Un netiecies tagadnē pēc sapņa, Tev to nevajag. Jo vienīgais, ko sapnis Tev tagad var piedāvāt ir vilšanās. Gaidi - tas pats atnāks. Tagadnē svarīgāk ir dzīvot, nevis eksistēt. Zini robežu, jūti, kad sapnis Tev palīdz un, kad dzen postā. |
| (07.08.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |