Varbūt tās skumjas ir,kas noraugās manī tik klusi,
no tavām domīgām acīm
šovakar izkāpušas?
Varbūt tā laime ir - redzēt tevi tik staltu,
no tava uzvalka noņemt
matu vai pūciņu baltu?
Varbūt tā ticība ir,ka var izdzīvot dzīvi bez mokām-
tik vienkārši,tīri un viegli,
tik gaiši- un roku rokā. |