 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Saulgožu sirdij |
| Starp tiltiņa drūpošiem betona balstiem Aizmirstas upītes aprautā tece - Es atceros labi to vietu šai mirklī Pasaules dvēselē, dzejnieka svecē. Bet augšā virs tiltiņa taureņu spārni Kopā ar vēju dveš tukšumu baismu - Es atceros labi un savelkos gaidās Mokošā tumsā ar svecītes gaismu. Gan rītā, gan vakarā, domās kad grimstu Guldz putni kā zivis pār upītes elli. Es atceros labi un turpceļam pošos - Aizdariet vārtus uz dzejnieka celli! Pēc mīlas un brīves trauc guldzošie putni Skubinot mani, lai līdzi tiem dziedu. Es atceros labi - tā meitene bija, Sapnī kas sniedza man saulgožu ziedu. Par strautu vai tērcīti nokrusti mani! Izžūt pavisam Tev neļaušu, dzirdi? Es atceros labi - Tu meitene esi Siltu un dzeltenu saulgožu sirdi. |
| (23.08.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |