 (www.feini.lv) |
| Gita Mullere : Laiks skrien. |
| Mans laiks skrien Kā rudens lapas, ierautas vējā, Tik pavirši un nesaudzīgi Kā kukaiņi pērnajā zālē, Kūlu dedzinot, bēg. Mans laiks skrien Līdzi baltajām pieneņu pūkām, Līdzi saulei No ausmas līdz rietam, Līdzi cerībām – viss labi būs. Mans laiks skrien, Aizsteidzas projām uz dienvidiem Putniem uz spārnu galiem līdzi Un akli kā muļķis cer, Ka nākamo pavasar’ atpakaļ nāks. Mans laiks skrien, Aklā dejā Ar vēju un sniegu tas metas, Pārlīst pār pasauli, Balti un tīri, Un izkūst. Un izzūd. |
| (23.08.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |