 (www.feini.lv) |
| Gita Mullere : Tu izpostīji manu pasaulīti. |
| Tu izpostīji manu pasaulīti, No krastiem izlaizdams jūras Un okeānus, Kas aprija cilvēkus un jūtas Sāļām asaru lāsēm. Tu izpostīji manu pasaulīti, Iebrizdams ziedošu narcišu laukos Un pieneņu pūkās, To cerības sabradājot, Liecot to smaidošās domas. Tu izpostīji manu pasaulīti, Sajaukdams dienu ar nakti, Nozogot sauli un zvaigznes, Un likdams noticēt sapņiem, Ka tie nekad nekļūs īsti. Tu izpostīji manu pasaulīti, Saceldams vēju degošās lapās, Kūlā un pērnajās ilgās, Nedodams iespēju jaunām Kā zaļiem asniem iz zemes dīgt. Tu izpostīji manu pasaulīti, Saplēzdams sirdi kā kristāla kausu. Tu izpostīji manu pasaulīti. Manu pasauli. Visu. |
| (24.08.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |