 (www.feini.lv) |
| Gita Mullere : Prāta un sirds cīņa. |
| Es nemāku izšķirties Mana sirds ilgi domā un lemj, Un, lai arī saplēsta jau, Savu sāpju mēru tikai tā min. Es nemāku izšķirties, Prāts negrib atļaujas dot: „Lai nāk jauni un projām iet vecie, Un pagātnē paliek, kas bijis!” Prāts nav muļķis. Tas neaizmirst. (Visu skaisto!) Katra izvēle nav konfekte No dzīve konfekšu tūtas! Savu sātīgu pipara graudu Un asaras lāsi sāļu Tā zin’. Prāts, kura ceļos krīt sirds - Sasista, salauzta, tukša - Prāts nespēj te pielikt punktu, Kur sirds tikai komatu liek. Sirds, muļķe, salāpīs asaru kausu, Izlies to tukšu un sausu, Lai ēdot atkal no izvēļu tūtas Ir vieta tai, kur asaras liet. Kad prāts teica: ”Pietiek!”, Sirds krita un lūdzās: „Vēl reizi, vēl reizīti vienu, Ļauj lai mani mīl, Lai es spēju mīlēt!” Prāts nespēj te pielikt punktu, Kur sirds tikai komatu liek. |
| (25.08.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |