Dienā mākoņiem skrien līdzi
Un kā zāles stiebrs stīdzi,
Bet, kad pienāk atkal nakts,
Tiec zem zvaigznājiem tu rakts.
Aprok tevi miljons zvaigžņu,
Bet tu nesajūti baiļu,
Jūties drošs, kaut zvaigznes kritīs,
Tevi viņas nenositīs.
Kamēr esi vienots dabā,
Strādā daba tavā labā,
Debesis tev sauli pasniedz,
Siltumu un prieku neliedz.
Koki ēnu labprāt dod,
Zeme pamatu tev rod
Un, ja arī pakrīst nāktos,
Nonāktu tu zāles glāstos.
Tikai nedari tai pāri,
Nelamā, ja nātri skāri,
Esi labs un arī daba
Mūžam būs pret tevi laba! |