 (www.feini.lv) |
| Margarita : visu mūžu mēs sekojam.... |
| Visu mūžu mēs sekojam likteņa izliktām pēdām Un tu nezini kad izbeigsies taka, kad spersi dzīvē pēdējo soli Kad tavu roku satvers eņģeļa siltā plauksta Acu priekšā uzziedēs mūžīgais dārzs, tik krāšņš, tik vilinošs Un pēdas bradās mīkstos mākoņu kalnus Bet visapkārt spīdēs apzeltīta saule, apreibinot un sildot Kad klusām gaudos vējš un tev vairs nevajadzēs tam līdzi skriet, Lai paspētu citiem līdzi iet, lai aizkrietu prom no šodienas Lietus vairs nelīs, bet varēs uzmest aci kā izmirkst Tie-uz zemes. Visu mūžu mēs sekojam likteņa izliktām pēdām Un tu nezini kad izbeigsies taka, kad spersi dzīvē pēdējo soli Pasaulei Tu ar labu nakti teiksi, lai kādu dienu vēl atgriestos.. Varbūt nedaudz gudrāks, sirdī siltāks, .....un ne tik vientuļš. Zeme tobrīd klusēs, jo tev jau tas pēdējais vārds tiks. Kāda zvaigzne pie debess juma kritīs, Tā būs tavējā Pamēgini noķert! Tās vietā iemirdzēsies jauna....pavisam maza,...bet spoža Un kāda dzīvesstāsts tiks uzrakstīts....ar Dieva roku. Visu mūžu mēs sekojam likteļa izliktām pēdam Un tu nezini, kad izbeigsies taka, kad spersi dzīvē pēdējo soli..... Vai gribi nogriesties pa kreisi??? |
| (30.08.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |