Es ieeju tavā pasaulē
Basām kājām,krustu pārmetis.
Vai,Dieviņ,cik daudz tajā tumšu stūru!
Dvēsele mana - eholots,
Sirds mana - starmetis.
Un saspringst man visas maņas,
Kaut apzīmē akačus krusti.
Mani valdzina manas sajūtas,-
Ne bailes tās uzdzen,bet lusti.
Katra pasaule mainās taču,-
Tumsa aiziet,lai gaisma austu.
Arī ārā izeju,krustu pārmetis.
Man laimējās nepakrist tur,
Kur pat Velns kājas lauztu! |