 (www.feini.lv) |
| luiss bulis : Baiļu krūms |
| Liels krūmājs jaunām durvīm priekšā Pilns asiem ērkšķiem Kā ciltskoks ar senčiem Krūms skaists bezgala Milzu sārtiem ziediem pilns Pārsātināts sārtuma Kā milzīgs magoņu lauks Vilina tas kā vislabākais draugs Bet milzu ērkšķi manī rada bailes Tie krūmājā tik stingri stāv Kā grandiozākās pils torņu smailes Aina tik skaista un vienlaikus baisa Kā lai sirds drebuli prom dzen Durvis vilina Bet izmisums dvēseli aizvien stingrāk tver Tad pēkšņi ziedi dod nāsīm smaržu Tā visspēcīgākā, tā – rožu Reibinoši tā satricina ožu Tad visu ķermeni Nu jau dvēseli Sāk bailes izplēnēt Un krūms ar izkūpēt Nu es tik durvis priekšā redzu Noskurbinos pie roktura steidzu Vaļā veru Tīru, svaigu gaisu tveru Aiz durvīm jaunā dienā eju. |
| (14.09.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |