 (www.feini.lv) |
| Mārīte Bērziņa - Rozīte : Sapnis |
| Cik dziļi sirdī ieslēgts tas, kas manu mūžu gaismojis - ar smiekliem neizsmietiem, ar sāpēm neizsāpētām, tas manus ceļus vadījis, lai spētu smiet,tas gaidījis. Nu atnācis, lai atkal degtu un prieku nestu ar, kaut vēls, bet mans, kaut vēls, bet dzīvs. Es mīlu vēl, es gaidu vēl, lai sirds man kvēl, kad sapnis vēls. Tas mūžam dzīvs, tas mūžam mans un aizejot, man nebeidzams. Kādēļ gan skumt,kad vakars tumst, ja zinu to, ka esi tuvs. Cik daudz ir bijis sapņotā, cik daudz ir bijis ilgotā, ka vārdi lieki lūpās un sirds no laimes trīc. Cik dziļas brūces dziedējis, cik augstu sirdi pacēlis, ka nespēju bez tā nu es dzīvi iedomāt, nekur no tā - sen sapņotā, sen ilgotā. |
| (14.09.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |