Tīk smaidīt, kamolā satīties, 
Un jūtas ar acīm ķert... 
Tavā balsī patīk sildīties, 
Pirms soli tuvāk spert. 
 
No pus vārda saprast un paļauties, 
Tai vēja elpai, kas kūst 
Uz lūpām, kam gribu piekļauties 
Un kāroto skūpstu gūt. 
 
Pēc savas dabas sievietei 
No eņģeļa kaut kas ir dots. 
Bet, aplaužot spārnus, šīs dievietes 
Uz slotas pat lidot prot. |