 (www.feini.lv) |
| Eliinaa : aiz loga rūts |
| aiz loga rūts, aiz dzelžu stieplēm kur betons sienas biezās klāj kur saules gaismas vietas nav tur dzīvo viņa- mīļā mana telpā virmo drūma elpa visur režģi sienas klāj brīvība tai liegta ilga kamēr dzīvot mācīsies pati tērpta baltās drānas- svētu ceļinieku tēlo sirds tai pilna rūgtas garšas kliegt tai liegs uz ilgu laiku acis pilnas izmisuma dvēsele tai slogos tīta gars gar zemi nosists guļ brīvība nav manai mīļai durvis ciet uz ārpasauli logu vietā dzelžu stieples gulta cieta, akmeņota dvēsele tai skaļi sauc: „laidiet laikā mani, ārsti! neļaujiet man nomirt šeit- gribu gaismā raudzīties no rīta sapņu tērpos posties vēlos” telpā pagaist viņas vēlmes sēž tā tumša kaktā viena raud aiz tā, ka ieslogota atkarīgo palātā šonakt viņa lauzīs durvis brīvību grib sirdī sajust vēlas atkal reibināties no tām baltām ripiņām loga dzelžus sitīs viņa brīvību ies, meklēt tā spuldzes dedzināt ir liegts tāpēc tumsā jādzīvo bet par spītu durvju spēkam meitene tās vaļā laiž bēg no trakonama laukā elpo gaisu brīvībā līdz ko pāris metrus tālāk viņa noķer Laimi savu- stāv tur pārdevējs ar devu viņa meklē naudu savu nopērk baltās tabletītes dzer bez apstājas līdz beidzas sirds tai kļuva smaga nasta rokas trīc no dozēšanas elpa trūkst tai pašā brīdī sirds beidz pukstēt līdz ar to ķermenis nu gulstas zemē nekustīgs un visai auksts siltums iztvaiko no sirds viņas dzīve beigusies.. |
| (17.09.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |