Tu kā marta negaiss-
un nav vairs ne miņas no pērnājā sniega;
Tu mans vējagrābslis,
bet kopā ar Tevi es nebaidos vairs ne nieka!
Tu mana vasara-
tāda, kas tikai reizi šai dzīvē dota,
mana varavīksne,
manas septiņas krāsas un mana vējaslota...
Mīļais, lūdzu sasildi mani,
sasildi mani-
vasara lēnām top biedā!
Mīļā, tikai pasmaidi lūdzu,
pasmaidi lūdzu
un uzplauksti rudens ziedā!
Tikai sasildi mani,
sasildi mani-
rudens nedrīkst tā biedēt!
Tu vien pasmaidi, lūdzu,
pasmaidi, labā,
un man nebeigsi ziedēt... |