Kūpošs asfalts ar ielāpiem
no piķa,
Degoša sirds ar laimes darvu…
Kam tas viss?
Ne man… man vajag rītdienu,
Līdz pēdai tīru,
Man vajag ceļu – zemes – ne
mākslīgu,
Man nevajag piķi,kur likšu es to???
Vai sviedīšu otram acīs???
Lai piķis paliek uz asfalta,
Es palikšu zālītē… |