Kaut brīžiem šķiet, ka dzīve
Vien melnās kārtis jauc
Un zilo ilgu putnu
Par izdomātu sauc,
Ir arī gaišās kārtis
Šai dzīvē dalītas,
Kaut bieži beidzamās
Tās kavā saliktas...
Kaut šķiet-drīz debesis
Uz zemes nokritīs,
Jo sirdī mitinās
Kāds melnais mākonis,
Tev dienā lietainā
Ir saule jāzīmē,
Lai nav kā Emīlam,
Kad galva terīnē...
Tu teiksi-grūti ļoti
Šo dzīvi izturēt,
Ka bail, jo pārāk daudz
Var pēkšņi pazaudēt?
Tu nezaudēsi-cīnies
Un smaidi saulaināk,
Gan reiz, pavisam drīz
Tev viss būs citādāk! |