 (www.feini.lv) |
| Mārīte Bērziņa - Rozīte : Tavs. |
| Tiklīdz ko ļoti gaidi, tas vairs nav tas. Vasarā, ziemā, naktī vai dienā, kaut vai elpas vilcienā vienā. Kas nolemts būs, garām nepaies, kaut vecāks kļūsi, lūpas retāk smies. Pat mirklī, kad liksies - nu zaudēts viss, pie tevis nāks sapnis - pusatiris. Taču zināsi, jutīsi, tas ir tavs, tik ilgi gaidīts, nu īstens un savs! |
| (02.10.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |