 (www.feini.lv) |
| luiss bulis : granāta |
| bumbu bedres pārpildītas viens kara laukā stāvēju kā pieņemts šādās ainās skumjš lietus pilsētā klaiņoja pazudu drausmā vientulībā krītot pret asfaltu ceļus un neceļus sadragāju sīkās drumstalās sašķīdu viss mazos gabaliņos tik vārgi kustoša sirds uz slapjās kara skartās zemes vēl mazus pukstus raidīja kā tur gadījies vēl tagad minu tava plauksta skāva mīlas granātu acu drumstalas tevi saskatīja skumīgi saskatīja likos miris jau tu gredzenu metālisko norāvi sakostiem zobiem kā kareivis tik kleitiņā augumu slēpi granātu meti to tuvojamies manīju sprādziens kliedzieni zem manis esošajā bumbu bedrē lauskas visapkārt tās guļošo sirdi saplēsa piecsimt mazās laimes pilītēs ar mutautiņu tu saslaucīji ne tikai piles bet mani visu un ieliki krūšu kabatiņā kur tagad mītu un tavu maigo ar krēmu pildīto sirdi jūtu |
| (04.10.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |