 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Vējā iesētajiem |
| Vējš sēklu paņēma iz egles čiekura, Caur vētrām, puteņiem, caur laikiem dzina. Negantais šūpulis, mans vēja šūpulis Cik skumju auklējis ? Vai to kāds zina ? Iz egles čiekura aizkliedzot, aizsāpot Ar vēju dejoju kā liesma vāra. Vējš pēdas dzēsa, lai atminēt nespēju, Kā dzima dzīvība pie zaļa zara. Ne Likteņlēmējas, ne zemes padoma - Es vēja sēkla starp mākoņiem kvēlu. Kaut būtu izdedzis tai vēja šūpulī Pirms sevi apjautu kā egles dēlu... Egle, ai, egle, Tu mūžzaļā māmuļa! Kam vējam saplosīt atdevi mani ? Aiz miglas ielejām pusnakti iezvana Siltie un brūnganie čiekuru zvani. |
| (04.10.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |