Puspudele duļķainas kandžas
Un pārītis sasistu glāžu.
Ik dienu,pie māmiņas mājās,
Redzu tādu es peizāžu.
Te nažiem durstītas durvis
Un asinīm nošķiesta siena.
Kāds rupji tetovēts tēviņš
Te apgrozas dienu no dienas.
Un tomērt es mīlu šīs mājas
Lai arī kādas tās būtu,
Jo zinu,kad māte būs skaidrā,
Tā pieglaudīs mani pie krūtīm. |