 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Viltus nopietnie. |
| Ei,jūs jocīgie ļaudis, Aiz maskām,kas slēpušies. Ne jau jums mani mācīt Un stāstīt,kas labs un kas slikts. Jūs savās godkāres drānās, Lepnum plīvuros ietērpušies, Cerat,zemojot citus, Tuvāk Dievam un saulītei tikt. Acis redz paša labo, Ausis,palīgā kliedzieniem,ciet. Mēsliem nošķiestās kurpēs, Pāri dzinumiem zaļojošiem, Sev kaklā medāļus karot, Šie,tik nopietnie ļautiņi iet Un vien pēc savējā ģīmja Grib,lai pasauli pasniegtu tiem. Vai tāds jel mācīt ko var, Kurš ar degunu mākoņus stumj? Kurš zvilnē pagātnes saulē Un tādu arī sev nākotni grib. Es labāk parastais būšu, Es dziedāšu līksmi un skumji Par to,kas notiek ap mani Un caur mani kā zibspuldze zib. |
| (19.10.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |