Un mūsu atvadas
Jau noskalojis lietus...
Mēs sapratuši –
Dzīvē beidzas viss.
Vien skumju bulta
Lido projām vējā,
Bet arī tas
Būs drīz vien pierimis...
Viens vienīgs – sveiki,
Esam atkal sveši...
Tik mūsu silueti
Lietū mirkst.
Vēl vakar
Viņi kādam mīļi,
Taču šodien –
Uz loga vientulīgas sveces liesmā švirkst...
Tā mīlestība
Tikai apmāns bija,
Viss brīnišķais –
Tik sapņi, kuri gaist.
Jau migla klājas
Atmiņām tik dziļa, dziļa...
Mēs tālāk ejam.
Arī lietus... mēdz būt skaists...
25.10.2009 |