 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Sprīdīša jautājums. |
| Laimīgo zemīti redz katrs savu. Vienam mežš ar visiem zvēriem, Citam,ziediem pilna drava. Kādam jūras krasts un tīkli, Lielpilsētas skaļā kņada. Ļoti daudziem tā bij mīkla. Mīkla,kurai nerast galu, Kuru minēs mūžam ilgi, Līdz kāds krīt pār kapa malu. Simtiem teiksmās aprakstīta, Ēras gaitā izpušķota, Tomērt noslēpumā tīta. Daudzi runā,ka no zelta Laimes zeme uztaisīta, Mantība tur godā celta. Tāpēc bariem dodas projām, Kur būs svešās mēlēs runāt. Un vairs neskatās uz mājām. Mākoņzeme,miglā austā, Kā lai tevi atpazīstu? Vai man naglu iedurt plaukstā? Gulbītis vairs nepleš spārnus, Kāds tos viņam apgraizījis. Virzienu nu rāda vārnas... |
| (27.10.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |