 (www.feini.lv) |
| Jānis Bariss : Dīvainais karnevāls |
| Es gadījos dīvainā ballē, Kur noteikums - maskās būt. Vien neīstas sejas šai zālē, Bet savādāk - neiekļūt. Kāds negodu pārvērtis godā, Un muļķis par gudro kļūst. Skat, večuks par jaunekli lodā, Bet kroplis nu skaistulis būs! Nu visi kopā grandiozā polonēzē ies, Un plati smaidot tie cits citam klanīsies. Ikvienam skaistule pie labās rokas ies, Un zāles stūros atkal pāri mainīsies... Kā dejoju es tajā ballē Šai spēlei noticēdams! Ar vienu, otru un trešo Pa parketu virpuļodams. Bet tad, kad raisījās ausma Viss vietās nostājās drīz – No spožuma vairs ne jausmas, Tas nebija skaistums īsts... * * * Nu apjautu, kur esmu kļuvis, Kas rokas ap kaklu man vij... Kur pazudušas ir durvis?! Vairs neatrast, kamēr dzīvs... |
| (28.10.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |