 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Kāzu muzikants. |
| Dziesma. Sēž vientuļš muzikants uz ielas stūra, Pie krūtīm spiež viņš veco vijoli. Tam dzīve bijusi ir gana sūra. Sen «zvaigžņu» ceļu viņš ir atstājis Jau koncertfraku saēdušas kodes Un laku kurpēm cauri purngali. Daudz notriekts kabakos un dzērien bodēs, Bet rokas viegli čīgā sonāti. Vien mūzika šī vecā vīra dzīve. Tā baro to un pajumti tam dod. Un kamēr rokas nav pagalam stīvas, Viņš mūzikā sev vienmēr prieku rod. Kaut lietus līst un svilpo vēji sūri, Iet vecais vīrs pa ceļu ierasto. Tas apsēžas uz sava ielas stūra Un gaida, ka kāds uzaicinās to. Vecais vijolniek, ņem lociņu un vīlē! Lai pie alus kausiem jautrāks ir mums prāts. Latus cepurē tev sabērsim cik vēlies. Mazliet saposies un mūsu pulkā nāc. |
| (10.11.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |