Mūsu lūpas, kā divas glāzes sakļaujas skūpstā.
Ar mazu, dzidru zvaniņu iezvana sirdi.
Ieskanās dvēselē mākoņu šķaudas
un es smejos...
Smejos, cik jaudas.
Es elpoju Tevi... Tavu skūpstu
un dzirdu Tavas acis smejas
un mani tauriņi pakrūtē uzsāk dīvainas dejas...
Tavi mati sāk ziedēt
un manas bites steidz putekšņos peldēt.
Musu pirksti kā vīteņi tinas,
vaigos sarkanas magones deg. |