| Mūsu lūpas, kā divas glāzes sakļaujas skūpstā. Ar mazu, dzidru zvaniņu iezvana sirdi.
 Ieskanās dvēselē mākoņu šķaudas
 un es smejos...
 Smejos, cik jaudas.
 Es elpoju Tevi... Tavu skūpstu
 un dzirdu Tavas acis smejas
 un mani tauriņi pakrūtē uzsāk dīvainas dejas...
 Tavi mati sāk ziedēt
 un manas bites steidz putekšņos peldēt.
 Musu pirksti kā vīteņi tinas,
 vaigos sarkanas magones deg.
 |