 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Vējš. |
| Ar viņas zeltainiem matiem Tik prātīgi ālējās vējš. Tāds pats,ko es redzēju ziņās, Kā kokus un jumtus tas plēš... Kāpēc gan tas citviet tik dusmīgs, Bet māmuļas matos tik mīļš? To gāju es vectēvam taujāt, Man likās,tas jautājums dziļš. Tad vectēvs man atteica rāmi, Nav,bērns,tev ko galviņu lauzt, Jo kas vien ir šaisaulē radies, To pavada vējonis savs. |
| (21.11.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |