Ir tādi laiki,ka neiet mums viegli.
Vismaz tik viegli,kā gribētos pašiem.
Un aizvien retāk te dzirdami smiekli,
Jo nenāk smiekli par saņemtiem grašiem.
Nu daudziem liekas,ka laime mūs nemīl,
Ka mūsu zemei tā muguru uzgriež.
Bet to,ka laime ir jāmeklē sevī,
Kā ideju tukšu kāds atpakaļ atsviež.
Ar slienainu skaudību veramies tālēs.
Tik savai laimei mēs skatāmies cauri.
Kā hipnozes varā kāds acis mums mālē.
Mēs klausamies to,it kā tukši mums pauri.
Rau,skursteņslauķis!Tas paiet mums garām.
Vai kāds viņa pogai vēlējās pieķert?
Ak nē!Visi veikli nu šķīrās uz malām,
Jo viņš taču netīrs!Var slimības saķert... |