 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Kabarē. |
| Vakarā kad ielas klusas, Vīrs no darba mājās lien. Rokas, kājas nogurušas, Acis raugās lejup vien. Ejot garām kādam logam Gaisma viņam silti māj. Nams šis līdzinājās krogam, Pēkšņi vīrs kā noburts stāj. Apkārt apreibusi aura, Vīna smarža,dzīves prieks. Kam vien kabatas nav cauras Iekšā aicināti tiek. Bārmens margaritas salej, Polku spēlē pianists. Vientuļš stūrī elpu atvelk Darbu beidzis policists. Meitenes ar garām kājām Deju grīdai trūkties liek. Vīri netaisās uz mājām. Lai jau acīm prieciņš tiek. Laiks šeit paskrien vēja spārniem, Mirklī pazūd nogurums. Un ja dzīves prieks draud pāriet Kabarē šis ir priekš jums. |
| (26.11.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |