Pa sapņiem pie manis Pegasi nāk.
Nāk spārnoti kumeļi virtuvē manā
Un,pakavus piesitot,runāties sāk:
Vai atceries laikus,
Kad lidot mēs spējam?
Kā dižgariem daudziem
Mēs palīdzējam...
Kur zuduši spēki,
Ko dzīslās mēs krājām!?
Vai tiešām tie gaisuši
Ceļā uz mājām!?
Tad Pegasi teica:-nāc,čalīt,mums līdz.
Nav jēgas tev mesties šai karā.
Dievs sazin,ko atnesīs nākamais rīts,
Es ceļos un aizeju Pegasu barā. |