| Pa sapņiem pie manis Pegasi nāk. Nāk spārnoti kumeļi virtuvē manā
 Un,pakavus piesitot,runāties sāk:
 
 Vai atceries laikus,
 Kad lidot mēs spējam?
 Kā dižgariem daudziem
 Mēs palīdzējam...
 Kur zuduši spēki,
 Ko dzīslās mēs krājām!?
 Vai tiešām tie gaisuši
 Ceļā uz mājām!?
 
 Tad Pegasi teica:-nāc,čalīt,mums līdz.
 Nav jēgas tev mesties šai karā.
 Dievs sazin,ko atnesīs nākamais rīts,
 Es ceļos un aizeju Pegasu barā.
 |