 (www.feini.lv) |
| alisse : viņa aizgāja neatvadoties. |
| ..viņš -pavisam ne viņas tips! sākumā - nenosakāmas izcelsmes (varbūt ārzemnieks!?) un vecuma (tiesa, tas arī šobrīd pavisam neskaidrs). pirmais skatiens - caur tumšām saulesbrillēm. neskaitās. .. cilvēki rosās, kāzu viesi sarodas, arī jaunais pāris. burzmā viņa jūt, ka tiek vērota. vēl viens skatiens - joprojām caur tumšajiem stikliņiem. rrr... sarunas, jautrība, gaidot jaunā pāra "jā" vārdus.. atskan mūzika un, elpai aizraujoties, telpā ienāk līgava. un atkal.. - skatiens - dzidri zilas acis veras viņā.. mulsums. viņa novēršas. smaids. un dīvaina sajūta pakrūtē. taureņi? diez vai.. nepaēstās brokastis. .. šampanietis, fotografēšanās, septiņi tilti, pils ar savu jautro mūku, vārti - emociju un prieka diena.. Kaut kur pa vidu tam visam - atkal skatieni.. - tagad stikliņi netraucē - viņa zin, kas aiz tiem slēpjas. pasākums turpinās. Un pēkšņi viņa pieķer sevi ar acīm meklējot viņu. sašutums. un tomēr- meklēšana nebeidzas līdz viņš tiek atrasts - turpat līdzās. pa kuru laiku? kā viņam izdodas tik nemanāmi pielavīties pavisam tuvu vai nostāties tur, kur viņa vislabāk redzama?.. vienmēr viņš ir kaut kur.. pavisam tuvu. sakritība! .. tie, kuri bija sveši, nu jau sapazinušies. tosti, dziesmas (pat viņa, kura nekad to nedara, šovakar dzied!), dejas, spēles un sarunas. SVINAM!.. viņai nekad nav bijis tik jautri! viņa atvērusies notiekošajam un izbauda katru mirkli!! un tad, pavisam negaidot, balss pie auss aicina dejot. viņš. viņi dejoja vienu vasaru (lasīt- vienu vaKaru ). sasodīts, kas noticis kājām? tās neklausa. par daudz šampanieša! pirmā saruna viņiem diviem vien. mm.. patīkama balss (vai iepriekš viņa to nemanīja?) un arī pateiktais veido saturīgu sarunu. savādi. atkal dīvainā sajūta pakrūtē. uz tukšu vēderu vairs nenovelsi.. .. pusnakts. klusas ģitāras skaņas un neskaitāmas svecīšu liesmiņas paspilgtina nakts burvību. mičošana un papīra gaisa balonu palaišana tumšajās debesīs.. skatiens nav nepieciešams - viņa zin - viņš turpat tuvumā. klusums un neaprakstāms miers, vērojot mazās uguntiņas augstu debesīs.. .. nemanot pienācis rīts, kad palikuši vien izturīgākie.. pa kuru laiku viņi apsēdušies blakus? vai nav vienalga.. viņiem bija viņu sarunas, skatieni.. un kaut kas.. neizskaidrojams. un vēl pēdējā deja.. viņa aizgāja neatvadoties. |
| (06.12.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |